Bruģakmeņu ieklāšanas tehnoloģija

Segumu ieklāšanas tehnoloģija var atšķirties atkarībā vai to veic klients pats saviem spēkiem nelielos apjomos vai to dara uzņēmēji, kuriem ir speciālas mašīnas, iekārtas un palīglīdzekļi, taču paši iebūves principi ir kopēji abiem būvētāju tipiem.

Bruģakmens seguma un apmaļu montāžas tehnoloģija

Pamatne:

Tā ir grunts daļa, kas uzņem slodzi no virspusē uzliktajiem bruģakmeņiem, tādēļ tās biezums, materiāls, noblīvēšana, virsūdeņu novadīšana ir galvenais priekšnoteikums, lai segums būtu kvalitatīvs visā ekspluatācijas gaitā.

Gultnes veidošana
  • Gultnes dziļuma noteikšana atkarīga no pamatnes biezuma, kas savukārt atkarīga no seguma noslodzes, grunts īpatnībām. Gultne jāizņem zemes sasalšanas dziļumā sala neizturīgajā slānī (melnzeme, māls).
  • Pamatnes biezums: veido šķembas, apakšējā kārtā rupjas (fr.Ø20 ÷ 70), virspusē smalkas (fr.Ø0 ÷ 40). Noblīvēšanai lieto vibroveltņus, plākšņu vibratorus. Minimālais slāņu biezums (noblietēts):
  • gājēju celiņi, trotuāri - 10 cm;
  • laukumi ar vieglā transporta noslodzi, epizodiski smagais transports - 15 cm;
  • smagais transports - 30 cm.

Vienkāršākā metode noblīvējuma noteikšanai - braucot gājēja soļu ātrumā pa noblīvēto laukumu ar transporta līdzekli, kura ass slodze ~2.5 t, nepaliek seguma paliekošas un izteikti redzamas pēdas.

Izlīdzinošais slānis
  • Slāni, uz kura gulda bruģakmeņus, veido 3 - 5 cm biezumā projektā noteiktā profilā no Ø 0/2 mm vai Ø 0/4 mm smilts, Ø 2/8 vai Ø 2/5 mm šķembu. Atsevišķu graudu lielums nedrīkst pārsniegt 8 mm.
  • Sauso cementa-smilšu maisījumu 1:8 izmanto tikai vietās, kur klājumu kritums lielāks par 2,5 %. Ļoti lielās slodzes vietās var lietot sauso cementa-smilšu javu, kuras biezums 10 cm.
Bruģakmens klājums
  1. Akmeņu atstarpes 3÷5 mm;
  2. Novirzes no projekta augstuma atzīmēm +/-2 cm;
  3. Nelīdzenumi ar 4 m garu mērlentu 10 mm;
  4. Klājumu šķērskritumi robežās 2.0 ÷ 2.9 %;
  5. Uz noblietētas izlīdzinošās kārtas bruģakmeņus liek vajadzīgajā rakstā un krāsā, izmantojot auklas un leņķmērus, ar aprēķinu, ka bruģakmeņu virsma pēc to novibrēšanas atradīsies 0.8-1 cm virs apmales;
  6. Bruģakmeņu atstarpēs ieslauka Ø 0 ÷ 2 mm sausu smilti vai mitrā laikā ieskalo to;
  7. Bruģakmens klājumi, kas notīrīti no šķembām, celtniecības atkritumiem, vibrē ar plākšņu vibratoriem vispirms šķērsvirzienā, tad garenvirzienā. Vibroveltņus aizliegts pielietot krāsaino bruģakmeņu segumiem, ievibrē tikai uz sausām virsmām ar vulkolāna pārklājuma vibroplātnēm. Vibroveltņus nepielietot!
  8. Pēc bruģakmeņu ievibrēšanas vēlreiz ieslauka akmeņu starpās Ø 0÷2, Ø 0÷4 smilti.
Apmaļu montāža
  1. Apmales montē uz betona B-15 pamatnes.
  2. Montējot ceļa apmales, ievērot 5 mm atstarpi starp apmaļu galiem.

Apmaļu līkums ar R÷15 m montē ar speciālām liektām apmalēm vai taisnām apmalēm ar garumu 0.25 m, ja R=3÷10m; L=0.5, ja R=10÷15 m; ja R=15 m, līkne tiek veidota ar apmalēm L=1.0 m.

uz sākumu